Kādēļ tiek izdotas grāmatas par pokeru?«Jau tad, kad es vēl nespēlēju pokeru internetā, bet uzzināju, ka daži slaveni
spēlētāji izdod savas grāmatas par pokera stratēģiju, es brīnījos - kāpēc viņi
to dara?» raksta Pokeroff.ru lietotājs baccm.
Tālāk tekstā - viņa pārdomas par šo tēmu. Viena lieta ir uzrakstīt grāmatu vai rakstu «Kā sakaut mikrolimitus», jo tā kaut kādā mērā ir kā pops, kas nes papildu ienākumus - ne no spēles. Tas, protams, ir pareizi un derīgi, turklāt šādas grāmatas autora darbībai pie pokera galdiem nenodara nekādu ļaunumu. Cita lieta ir aprakstīt, kā tu pats spēlē augsto likmju pokeru, tajā pašā laikā radot sev konkurentus. Ne reizi neesmu redzējis atbilstošus komentārus no šo grāmatu autoriem, taču šī ieraksta tapšanu iedvesmoja Rolfa Slotbuma citāts: «Protams, es zinu, ka, izpaužot šo informāciju, es jums ļauju piekļūt savai domāšanai. Es jums ļauju iziet ceļu, kuru esmu veicis, lai sasniegtu to, kas man ir, kas nozīmē to, ka šī grāmata palīdzēs nokaut manas šībrīža tiešsaistes spēles, no kurām es pārtieku. (..) Acīmredzami es riskēju drīzumā aci pret aci tikties ar «maziem Rolfiem», kuri rīkosies pēc maniem noteikumiem un norādēm. Tas nozīmēs to, ka spēles kļūs sarežģītākas ne tikai kopumā, bet arī personīgi man, jo man būs grūtāk izmantot savas ierastās stratēģijas. (..) Cilvēki mēdz teikt, ka viena no muļķīgākajām lietām, ko var darīt pokera spēlētājs, ir savu pretinieku mācīšana. Pieņemu, ka esmu pietiekami dumjš, lai ar šo grāmatu panāktu tieši to.» Vai nu autori nav pietiekami atklāti un neatklāj visu informāciju, vai arī lieta ir pavisam citur. Varbūt, lai kļūtu par labu spēlētāju, nepietiek ar grāmatas izlasīšanu un viņi, neraugoties uz saviem vārdiem, patiesībā nemaz nebaidās no konkurences? T.i., reāli grāmatas tiek rakstītas, lai nopelnītu zināmu naudas summu, iegūtu atpazīstamību, vai galu galā - apmierinātu savas grafomāna tieksmes. Tajā pašā laikā, uzkurinot publiku, autori sit ar dūrēm pa krūtīm, apgalvojot, ka atdod visu, ko ilgus gadus krājuši ar pārcilvēcīgu darbu. Šādas pašas pārdomas rodas arī par pokera treneriem, kaut arī tur ir daudz «caurspīdīgāks» bizness - diez vai kāds mācīsies pie trenera viņa ierastajā likmju līmenī. Tomēr arī te darbojas tāds pats princips - treneri skolo savus nākamos konkurentus. Varbūt arī nav plāna viņus pēc tam apspēlēt, tomēr varbūt jāaizdomājas par to, ka var pienākt brīdis, kad visiem zivis nepietiks?
|
|||||||||||||||
Patīk
Komentāri (3)
liecibito, 20.10.2009, 10:29
Lopkautuve_nr5, 20.10.2009, 15:28
Es teiktu, ka cilvēki raksta grāmatas par pokeru tajā brīdī, kad viņiem nopelnīt pie galdiem vairs nav izdzīvošanas jautājums. Attiecīgi risku patiesībā ir ļoti maz, bet motivācija tekstā ir uzskaitīta diezgan pārliecinoši.
m33, 20.10.2009, 19:14
Ir bijis līdzīgs precedents blekdžeka pasaulē. Kad Edvards O. Torps uzrakstīja savu grāmatu "Beat the Dealer", kam drīzumā sekoja citu autoru darbi, visi gaidīja blekdžeka nāvi, jo gaidīja milzīgus kāršu skaitītāju uzplūdus kazino. Uzplūdi bija, bet tie nevis mazināja, bet gluži otrādi - krietni palielināja kazino ienākumus. Jo cilvēks pēc savas būtības ir slinks un azartspēles uztver kā ātru ceļu pēc vieglas naudas. Lai arī būtība ir pavisam savādāka - tas ir ilgs un grūts ceļš. Un tā nu, pāršķirstījuši grāmatiņas, cilvēku pūļi devās uz Lasvegasu pēc naudas. Un pat tie, kas perfekti apguva visu tehniku, ne vienmēr bija psiholoģiski gatavi lielajām rezultātu svārstībām (blekdžeka dispersija interneta pokeristiem murgos rādītos), kā arī ne vienmēr viņu spēles kapitāla pārvaldīšana bija vajadzīgajā līmenī.
Pieņemu, ka grāmatas raksta, ja: 1) esi visu sasniedzis un vēlies pašapliecināties, 2) esi labs teorētiķis un tev patīk nodarboties ar analīzi, 3) esi sasniedzis personīgās izaugsmes maksimumu un domā kā diversificēt ienākumus, 4) neesi nekas un raksti plaģiātiskas grāmatas "Poker for Dummies", lai nopelnītu kādu kapeiciņu, 5) savas vai kāda projekta reklāmas nolūkos, 6) redzi brīvu tirgus nišu (literatūras trūkumu par ķīniešu pokeru, piemēram) un Tev patīk radīt un rakstīt, 7) industrijas mērķim - jaunu spēlētāju piesaistei, kā arī dažādas šo motivāciju kombinācijas.
Atkarībā no tā, kurā grupā ir konkrētais autors, viņš arī stāsta visu vai daļu, jo viņam teorētiski jārēķinās ar savu ienākumu samazināšanos nākotnē. Vienus tas var neuztraukt tāpēc, ka viņus konkurence nebaida, citus tāpēc, ka viņi paši nav konkurētspējīgi :P